Apraksts
Horvātijas likumdošanas krājumā ir tiesību akti, kas publicēti Horvātijas Oficiālajā Vēstnesī “Narodne
novine”, un tiesību akti, kas pieņemti pirms Horvātija ieguva neatkarību, publicēti iepriekšējo valstu
oficiālajos vēstnešos un bija spēkā 2007. gadā, kad sākās digitalizācija. Šajā krājumā ir arī citi juridiski un
politiski akti, tādi kā Horvātijas Parlamenta rezolūcijas un deklarācijas, nacionālās stratēģijas, valsts gada
budžeti, valsts iestāžu ziņojumi un to statūti, ja publicēti Oficiālajā Vēstnesī “Narodne novini”.
Šo krājumu kā daļu no Horvātijas Republikas oficiālo dokumentu centrālā kataloga uztur Valsts centrālais digitālās
sabiedrības attīstības birojs (http://www.digured.hr/).
Likumdošanas akti, kas ir pieejami tiešsaistes sistēmā, ir paredzēti tikai informatīviem nolūkiem. Tikai akti, kas
publicēti iespiestajā Oficiālajā Vēstnesī “Narodne novine”, ir juridiski saistoši.
Horvātijas Republikas tiesību avoti
- Konstitūcija (Ustav) ir tiesību akts ar vislielāko juridisko spēku.
- Starptautiski nolīgumi — saskaņā ar Konstitūciju, likumdošanu un starptautisko tiesību noteikumiem par
starptautisku nolīgumu slēgšanu atkarībā no šo nolīgumu rakstura un satura atbild Horvātijas prezidents un
premjerministrs. Starptautiskie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar Konstitūciju, ko apstiprinājis Horvātijas
parlaments un kas pēc tam ir publicēti, nav nošķirami no Republikas tiesību sistēmas un ir juridiski pārāki par
valsts likumdošanu.
- Likumi (zakoni) ir vispārēji tiesību akti, kurus Horvātijas Parlaments ir pieņēmis saskaņā ar
procedūru, kas paredzēta Konstitūcijā. Lai tie stātos spēkā, tie ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī “Narodne
novine”, un tie stājas spēkā lielākoties astotajā dienā pēc to publicēšanas.
- Sekundārie tiesību akti (podzakonski akti) ir valsts iestāžu pieņemti juridiski akti. Tie ir
zemāka ranga par Konstitūciju un tiesību aktiem. Tos pieņem saskaņā ar īpašu atļauju, kas iekļauta augstāka
ranga tiesību normā, vai ar mērķi īstenot principus, kas paredzēti līdzīgā aktā. Sekundārie tiesību akti ietver
valdības dekrētus, ministru noteikumus, lēmumus un rīkojumus.
- Konstitucionālās tiesas lēmumi ir par likumu atbilstību Konstitūcijai un citu tiesību aktu atbilstību
Konstitūcijai un likumdošanai.
