Lai uzlabotu piekļuvi Ungārijas tiesību aktiem, sabiedrībai bez maksas ir pieejama valsts tiesību aktu datubāzes tīmekļa vietnes (http://njt.hu) meklēšanas funkcija.

Saturu un pakalpojumus, kas pieejami valsts tiesību aktu datubāzē, sniedz Magyar Közlöny Lap- és Könyvkiadó Kft. (Ungārijas Oficiālā Vēstneša izdevējs).

Valsts tiesību aktu datubāzē pieejami arī tulkojumi angļu valodā atsevišķiem tiesību aktiem, kurus noteicis tieslietu ministrs.

Ungārijas tiesību aktos izmantotie galvenie termini ir pieejami ungāru un angļu valodā Ungārijas Tieslietu ministrijas terminoloģijas datubāzē.

Likumu un normu galvenie veidi

Alaptörvény (Pamatlikums): augstākā līmeņa tiesību norma, kas reglamentē Ungārijas tiesību sistēmu, nosaka iedzīvotāju pamattiesības un pienākumus un nosaka valsts struktūras pamatprincipus. Pamatlikums ir pārāks par jebkuru citu tiesību normu.

Törvény (Likums): otrā līmeņa tiesību norma. Tiesības un pienākumi, ko reglamentē likumi, ir noteikti Pamatlikumā. Tikai Nacionālā asambleja var pieņemt, grozīt vai atcelt likumus.

Rendelet (Dekrēts): tiesību akts, kas pamatojas uz augstāka līmeņa tiesību aktu vai izpilda to. Dekrētiem ir likuma spēks, jo tos pieņem saskaņā ar atļauju, kas piešķirta ar augstāka līmeņa tiesību aktiem.

Határozat (Normatīvs lēmums): publiskās tiesības reglamentējošs instruments, ar ko, piem., Nacionālā asambleja, valdība vai cita valsts pārvaldes centrāla vai vietēja iestāde nosaka savu organizāciju, darbības veidu, pasākumus un rīcības plānus.

Utasítás (Normatīvs rīkojums): publiskās tiesības reglamentējošs instruments, ko izdod Nacionālās asamblejas, ministriju vai neatkarīgu regulatīvo iestāžu vadītāji un kas ir saistošs attiecīgo struktūru personālam.