Select language
Vietnē retsinformation.dk ir apkopoti visi Dānijas parlamenta likumdošanas akti un citi noteikumi (rīkojumi, apkārtraksti utt.), ko izdevušas Dānijas ministrijas un centrālās valdības aģentūras, Dānijas parlamenta (folketinga) dokumenti (no 1985.-1986. g.) un tiesībsarga atzinumi (pēc 1988. g).
Vietnē atrodami visi parlamenta likumdošanas akti un noteikumi, kas bija spēkā laikā, kad sistēmu izveidoja (tas notika no 1985. g. līdz 1989. g), kā arī visi parlamenta likumdošanas dati un noteikumi, kas pieņemti kopš tā laika.
Visi dokumenti ir dāņu valodā.
Vietnes lovtidende.dk un ministerialtidende.dk
Vietne lovtidende.dk (turpmāk tekstā —“LT”) ir plašsaziņas līdzeklis, kurā publicējas Dānijas valsts iestādes. LT ir trīs daļas: A, B un C (turpmāk tekstā — “LTA”, “LTB” un “LTC”).
Daļā LTA ir visi parlamenta likumdošanas akti, dekrēti un rīkojumi, kas ir jāpublicē LTA un kuri nav iekļauti LTB. Daļā LTB ir valsts budžets un dokumenti par ārpuskārtas piešķīrumiem. LTC publicēti līgumi ar citām valstīm u.c.
No 2008. gada 1. janvāra LT publicē elektroniskā formātā.
Visus apkārtrakstus, norādījumus, vēstules utt., kas var būt svarīgi visai sabiedrībai, drīkst publicēt laikrakstā “Ministerialtidende”. Tomēr regulējuma publicēšanai laikrakstā “Ministerialtidende” nav juridisku seku.
Vienlaikus ar publicēšanu LT vai laikrakstā “Ministerialtidende” dokumenti ir pieejami arī vietnē retsinformation.dk.
Pamatlikumus (hovedlov) pieņēmis folketings un apstiprinājis monarhs.
Grozošs tiesību akts (ændringslov) ir tāds, ar kuru izmaina kādus konkrētus spēkā esošo parlamenta tiesību aktu noteikumus. To ir pieņēmis folketings un apstiprinājis monarhs.
Konsolidētais akts (lovbekendtgørelse) ir pamatlikuma konsolidētā versija pēc grozījumu veikšanas.
Kompilācij as (datasammenskrivninger) ir tas pats, kas konsolidētie akti, tikai tie nav oficiāli dokumenti.
Valsts budžetam un dokumentiem par ārpuskārtas piešķīrumiem var būt anotācijas (tekstanmærkninger), kurās dažos gadījumos formulēti būtiski noteikumi. Anotācija attiecas tikai uz attiecīgā valsts budžeta fiskālo gadu.
Vietnē ir attiecīgie metadati ar saitēm uz lovtidende.dk esošiem dokumentiem.
Rīkojumu (anordning) dod valdība, lai izpildītu parlamenta likumdošanas aktus.
Karaļa (karalienes) dekrētu (kongelig anordning) izdod monarhs. To parasti lieto, lai pieņemtu tiesību aktus, kas attiecas uz Grenlandi un Fēru salām.
Rīkojums par grozījumiem (ændringsanordning) ir dokuments, ar kuru veic grozījumus jau pieņemtā rīkojumā vai dekrētā.
Rīkojumā par stāšanos spēkā (ikrafttrædelsesanordning) nosaka datumu, no kura stājas spēkā parlamenta likumdošanas akts.
Rīkojumus (bekendtgørelser) dod ministrijas vai citas valsts pārvaldes iestādes, un tie attiecas gan uz fiziskām personām, gan valsts iestādēm. Parasti šādus rīkojumus izdod, lai izpildītu parlamenta likumdošanas aktus.
Rīkojuma grozījumi (ændringsbekendtgørelse) ir dokuments, ar kuru izdara grozījumus jau pieņemtā rīkojumā.
Rīkojumā par stāšanos spēkā (ikrafttrædelsesanordning) nosaka datumu, no kura stājas spēkā parlamenta likumdošanas akts.
Rīkojums par starptautiskām lietām (international bekendtgørelse) attiecas uz starptautiskiem tiesību aktiem un saistībām.
Atklāta vēstule (åbent brev) ir no monarha. Mūsdienās to izmanto tikai tādēļ, lai aicinātu piedalīties vispārējās vēlēšanās.
Apkārtrakstos (cirkulære) ir vispārīgi noteikumi, un tos izdod ministrijas, aģentūras u.c. Tie ir paredzēti tikai valsts iestādēm.
Grozošs apkārtraksts (ændringscirkulære) ir tāds, ar kuru izdara grozījumus jau izdotā apkārtrakstā.
Norādījumos (vejledning) ir informācija par noteikumu būtību un priekšvēsturi, kā arī par to interpretēšanu un izpildi. Šādam dokumentam nav juridiska spēka. Tas ir adresēts valsts iestādēm.
Vēstulē (skrivelse) ir vispārīgi ierosinājumi un priekšlikumi, kas nav obligāti un kurus viena iestāde sniedz citām iestādēm.
Cirkulārs (cirkulæreskrivelse) ir administratīva vēstule, kas adresēta vairākām valsts iestādēm.