Select language
Īrijas tiesību aktiem var piekļūt tīmekļa vietnē “Irish Statute Book” (eISB). To veido un uztur Ģenerālprokuratūra.
Lietotāji, kas vēlas iepazīties ar tiesību aktiem, Īrijas tiesību aktu elektroniskajā datubāzē var atrast šo:
Akti tiek publicēti, kad tie stājas spēkā. Dažas likuma jomas laiku pa laikam tiek konsolidētas, izdodot juridiski saistošu kosolidētu aktu. Tāds, piemēram, ir 2010. gada pievienotās vērtības nodokļa konsolidācijas likums (31/2010).
Par oficiālu tiek uzskatīts Īrijas parlamenta likumu un likumpamatoto aktu iespiestais teksts, un to publicē valsts kanceleja (Stationery Office).
Īrija ir parlamentāra republika. Valsts parlamentam (Oireachtas) ir priekšsēdētājs un divas palātas: Dáil Éireann (pārstāvju palāta) un Seanad Éireann (senāts). To uzdevumi un pilnvaras ir noteiktas Īrijas konstitūcijā, kuru tauta pieņēmusi 1937. gada 1. jūlijā.
Likumdošana ietver primāros tiesību aktus (Pārstāvju palātas un Senāta pieņemtus un valsts prezidenta parakstītus likumus) un sekundāros tiesību aktus (priekšrakstus, noteikumus, rīkojumus utt.), kas izdoti saskaņā ar likumu.
Likumus pieņem tikai un vienīgi parlaments, tomēr tas ievēro saistības, kas izriet no Īrijas dalības Eiropas Savienībā un ir noteiktas Īrijas konstitūcijā.
Visi parlamenta likumi sākumā ir likumprojekti, kurus ierosinājusi vai nu Pārstāvju palāta, vai arī Senāts. Likumprojektus, kas attiecas uz plašu sabiedrību, sauc par publiskajiem likumprojektiem (public bills), bet tos, ko ierosina vietējās pašvaldības, privātuzņēmumi vai privātpersonas savām vajadzībām, sauc par privātajiem likumprojektiem (private bills). Tie ir ļoti reti, un tos izskata atsevišķā procedūrā.
Sekundāros tiesību aktus, proti, likumpamatotos aktus reglamentē 1947. gadā pieņemtais likums par likumpamatotiem aktiem. Ir pieci nozīmīgākie likumpamatoto aktu veidi: rīkojumi, noteikumi, normatīvi, nolikumi un plāni.
Likumpamatotajiem aktiem ir daudzas funkcijas. Tos nepieņem parlaments, bet ar tiem personas vai institūcijas, kurām ar likumu ir deleģētas likumdošanas tiesības, var sīki reglamentēt ikdienas jautājumus, kas izriet no attiecīgajiem primārajiem tiesību aktiem.
Likumpamatotus aktus pieņem, piemēram, lai īstenotu ES direktīvas un noteiktu dienas, kurās konkrētas rajona tiesas rīko sēdes, kā arī lai piešķirtu pilnvaras ministriem. Noteiktām ministrijām un citām aģentūrām un iestādēm ir tiesības ar īpašiem aktiem pieņemt likumpamatotus aktus. Ik gadu pieņem vairākus simtus šādu aktu.
Tiesību aktu kataloga mērķis ir palīdzēt lietotājiem noskaidrot, vai attiecīgais akts kopš tā stāšanās spēkā ir grozīts vai kā citādi ietekmēts. Tiesību aktu katalogu veido Likumdošanas reformas komisija (http://www.lawreform.ie/as-gaeilge.48.html), un to publicē “eISB” tīmekļa vietnē.