Apraksts

Rumānijas likumdošanas portāls tika izveidots N-Lex projektā, ko līdzfinansē no Eiropas Sociālā fonda rīcības programmas administratīvo spēju uzlabošanai.

Tam ir šādi mērķi:

• modernizēt pakalpojumus, kas nodrošina publisku piekļuvi tiesību aktiem;
• saskaņot valsts standartus un ES standartus. 

Šī sistēma, ko pārvalda Tieslietu ministrija, piedāvā vairākas iespējas:

• piekļūt normatīvajiem aktiem, kuru kopskaits ir vairāk nekā 150 000 (kopš 1989. gada pieņemtā likumdošana, kā arī svarīga senāka likumdošana)
• veikt paplašināto meklēšanu, izmantojot vairākus kritērijus: tiesību akta veids, numurs, gads, izdošanas datums, publicēšanas datums, publikācijas veids un autors;
• precizēt meklēšanas rezultātus, izmantojot tādus kritērijus kā konkrēts atslēgvārds (vai visi konkrētie atslēgvārdi) normatīvā dokumenta nosaukumā vai tekstā;
• aplūkot meklēšanas rezultātus un kārtot tos pēc atbilstības;
• piekļūt visiem likumdošanas grozījumiem;
• skatīt normatīvajos aktos izdarītos grozījumus;
• skatīt normatīvo aktu saturu un noskaidrot, vai tie joprojām ir spēkā;
• piekļūt normatīvo aktu konsolidētajām versijām lietotāja norādītajos datumos.

Datubāzi atjaunina katru dienu, ņemot vērā grozījumus tiesību aktos.

Tiesību akti

Rumānijas tiesiskajā regulējumā ietilpst šādi normatīvie akti:

• Rumānijas augstākais likums ir Konstitūcija. Tā nosaka, ka Rumānija ir nacionāla, vienota un nedalāma valsts, regulē attiecības starp izpildvaru, likumdevēju un tiesu varu un starp valsts iestādēm, pilsoņiem un juridiskām personām;
• konstitucionālos likumus pieņem uz konstitucionālo pilnvaru pamata, to dara vēlēta un šim nolūkam sasaukta konstitucionālā asambleja;
• pamatlikumi reglamentē valstij īpaši svarīgas jomas, piemēram, valsts robežas, Rumānijas pilsonību, valsts ģerboni un zīmogu, tiesisko kārtību attiecībā uz īpašumu un mantojumu, referendumu organizēšanu un noturēšanu, noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālsodiem un to izciešanu, Augstākās tiesnešu padomes, tiesu, Valsts prokuratūras un Revīzijas palātas organizāciju un darbību, to personu tiesības, kuriem kaitējušas valsts iestādes, valsts aizsardzību, valsts iestāžu un politisko partiju organizāciju;
• vienkāršie likumi reglamentē visas pārējās jomas, uz kurām neattiecas pamatlikumi. Ar vienkāršu likumu nevar grozīt hierarhiski augstāku tiesību normu, piemēram, pamatlikumu vai Konstitūciju;
• īpašos gadījumos (Parlamenta brīvdienu laikā) atsevišķas jomas, kuras noteicis Parlaments, var regulēt ar valdības rīkojumiem. Šādus rīkojumus izdod, pamatojoties uz īpašu pilnvarojuma aktu, ievērojot tajā noteiktos ierobežojumus un nosacījumus. Ārkārtas situācijās valdībai ir tiesības izdot ārkārtas rīkojumus attiecībā uz jebkuru jomu, kurā tas tiek uzskatīts par nepieciešamu;
• valdības lēmumi nosaka to, kā efektīvi īstenot likumus, un citus ar likumu īstenošanu saistītus organizatoriskus jautājumus;
• valsts centrālās administrācijas normatīvos aktus (pavēles un instrukcijas) pieņem tikai uz likumu, valdības lēmumu un rīkojumu pamata un to īstenošanas nolūkā;
• autonomo pārvaldes iestāžu akti;
• pašvaldību administrāciju (reģionu pašvaldību, vietējo pašvaldību, pilsētu pašvaldību) normatīvie akti reglamentē jomas, par kurām ir atbildīgas vietējo pašvaldību iestādes.